Atsaucot atmiņā pagātnes ainas, man bieži acu priekšā iznirst Patagonijas līdzenumi, kaut ari visiem tie šķiet nožēlojami kaili un nekam nederīgi. Aprakstot Patagoniju, var stāstīt tikai par to, kā tur nav: nav māju, nav ūdens, nav koku, nav kalnu, zeme tur baro vienīgi dažus punduraugus. Kāpēc tad man — un vai tikai man? — šie tuksnesīgie klajumi tik cieši iespiedušies atmiņā? Čārlzs Darvins, Ceļojums ar kuģi «Bīgls»
Šī grāmata būs iepriekšējā darba («Zvēru dārzs manā bagāža») sava veida turpinājums, kur aprakstīts, kā mana sieva un es, un mūsu nenogurdināmā sekretāre Sofija aizceļojām uz Argentīnu nolūkā savākt labu Dienvidamerikas dzīvnieku kolekciju Džersijas zooloģiskajam dārzam, pavadījām šai zemē astoņus mēnešus un, pārvarēdami daudzus un dažādus šķēršļus, galu galā savu panācām.
Noslēpumaino trokšņu zeme, Džeralds Darels
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā (FB2 formātā) :
http://uploadingit.com/d/VRSO7SQGNIWUWDL9
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru