svētdiena, 2010. gada 28. novembris

Psiholoģiskie tipi, Karls Gustavs Jungs

Izklāstīt Junga uzskatus ir vienlaikus nepatīkami un patīkami. Nepatīkami tāpēc, ka viņa tekstuālā pasaule ir ārkārtīgi nesiste­mātiska (tas nenozīmē, ka tajos nav iekšējā sistēmiskumā). Tas izpaužas pat stilistikā: nav gandrīz neviena darba, kura viņš būtu sistemātiski izklāstījis savu teorētisko koncepciju. Savus darbus un izteikumus Jungs nemitīgi ir papildinājis un mainījis, tādējādi atstājot daudznozīmīgas interpretācijas iespējas. Junga darbi ir tiešām fundamentāli pētījumi, bet lielākoties tie ir zināt­nisku eseju virknējumi, un koncentrēts mācības izklāsts atstāts skolnieku ziņā. Šo nesistemātiskumu un nepabeigtību var uztvert kā nostāšanos pret tradicionālās zinātnes un psihoanalīzes visizskaidrošanas pretenzijām. Junga pieticība un atteikšanās no savu uzskatu sistēmas izvēršanas sabalsojas ar romantismu, kas noniecina apziņu un visu racionālo. Savā ziņā tas Junga uz­skatu izklāstu vērš patīkamu, jo ikvienam ir iespējas izvēlēties sev tīkamo, tuvāko un paust klāt arī paša atziņas. Turklāt Junga teksti ir uz to pat virzīti — tajos ir nevis viennozīmīgi izkārtoti analīzes izklāsti, bet gan aicinājums uz sarunu, pārdomām. Arī Jungs pats atzīst, ka viņa tekstu izpratne ir atkarīga no lasītāja ievirzes. Viņš ne tik daudz pierāda, cik cenšas iesaistīt radošā apjēgsmē. Junga teksti suģestē un apelē pie katra bezapziņas. Turklāt Jungs ir nevis sistēmu veidotājs, bet gan radošs meklē­tājs ceļā, kuru nav iespējams apiet.

Psiholoģiskie tipi, Karls Gustavs Jungs
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:

http://host-a.net/gramataselektroniski/jungapsihotipi.zip

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru