Jūnija sākuma maigais vējiņš plivināja Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieka Jevgeņija Bīrona kabineta logu latviešu tautiskā stilā austos aizkarus savrupmājā Gorkija ielā 11a. Paša saimnieka telpīgajā kabinetā nebija. Telpa uz pāris stundām bija «izīrēta» jaunas «sabiedriskas» organizācijas – Komitejas par atgriešanos Dzimtenē un kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs – Latvijas nodaļas nodibināšanai veltītajai pirmajai darba sanāksmei. Pati Komiteja ar garo nosaukumu un čekas ģenerāli Mihailovu priekšgalā atradās Austrumberlīnē, taču, tās darbībai «likumsakarīgi» attīstoties, paplašinoties un pilnīgojoties, pēc KGB Centra Maskavā atziņas bija pienācis laiks radīt Komitejas Latyšskaja sekcija – Latviešu sekciju – Rīgā.
Mēs bijām trīs. Sēdeklī aiz Bīrona rakstāmgalda bija izvietojies Leonīds Rimjans, jaunās nodaļas jeb sekcijas vadītājs; ērtajos, apmeklētājiem domātajos, ar tautisku padrēbi apvilktajos krēslos sēdējām mēs: Valsts drošības komitejas (KGB) pie Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks, pulkvedis Jānis Lukašēvičs un es, šo atmiņu rindu autors, tolaik jaundibināmās nodaļas vienīgais ierindas darbinieks.
Kalpības gadi, Imants Lešinskis
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://quickr.me/MLM2mb3
Saites nav.
AtbildētDzēstielieciet linku uz grāmatu(404 Not Found)
AtbildētDzēst